RŪNU GLEZNIECĪBA

Rūnu glezniecība ir īpašs virziens manā mākslā, kurā senie simboli satiekas ar mūsdienu glezniecības valodu.

Savā radošajā darbībā es atstāju telpu arī abstrakcijai un dabas ainavām, jo glezniecība man vienmēr ir bijusi brīvs veids, kā sajust un pētīt pasauli. Taču rūnu glezniecība ir kļuvusi par īpaši nozīmīgu manas daiļrades daļu — iespēju runāt par to, ko nav iespējams izteikt tikai vārdos.

Man rūna nav tikai zīme.

Tā ir simbols, kurā saglabājies seno zināšanu, nozīmju un tēlu slānis. Es to pētu caur krāsu, formu, otas kustību, faktūru un gleznas telpu, pārvēršot simbola dziļumu glezniecības valodā.

Tā rodas mans princips:

DOMA → FORMA

Ikvienam cilvēkam ir vēlmes, sapņi, nodomi un iekšēji jautājumi. Taču ne vienmēr ir viegli savu vēlmi skaidri ieraudzīt un saprast, kādā formā vēlamies to ietērpt.

Rūnu tradīcija dod iespēju domai piešķirt simbolisku formu.

Veidojot rūnu formulas, es savienoju vairākus simbolus vienotā mākslinieciskā tēlā, kurā nodoms iegūst vizuālu izpausmi.

Tā rodas tilts starp neredzamo un redzamo:

starp domu un formu,
starp nodomu un simbolu,
starp sajūtu un krāsu,
starp iekšējo jautājumu un mākslas darbu.

Man glezna ar rūnām nav vienkārši rūnas attēlojums. Tas ir process, kurā es mijiedarbojos ar tās nozīmi un enerģiju, meklējot līdzsvaru starp krāsu, formu, simbolu un iekšējo stāvokli.

Es ticu, ka māksla spēj radīt telpu apcerei.

Uz gleznu var skatīties ne tikai ar acīm — to var sajust.

Pie tās var atgriezties, vērot simbolu, krāsu un formu kustību, atcerēties savu nodomu un šajā procesā atrast harmonijas un līdzsvara sajūtu.

Tāpēc savas rūnu gleznas es uztveru vienlaikus kā mākslas darbus un mūsdienīgus simboliskus artefaktus — vizuālas formas, caur kurām senās zināšanas iegūst jaunu skanējumu.

Simbols. Krāsa. Forma. Enerģija. Nodoms.

To savienojumā dzimst mana rūnu glezniecība — māksla, kas palīdz domai iegūt formu.